Vai vajadzētu aizliegt ātro ēstuvju atvēršanu netālu no skolām?

Kā zināms, vairumā lielāko pilsētu, var atrast ļoti daudz ātro ēstuvju. Bieži vien šīs ēstuves atrodas stratēģiski izdevīgās vietās, kur ir ļoti liela klientūra. Tā kā ātrās uzkodas īpaši iecienītas ir tieši jauniešu vidū – заеми online, daudzas ātrās ēdināšanas iestādes tiek atvērtas tieši pie skolām, kur ik dienas apgrozās liels skolēnu jeb potenciālo klientu skaits. Uzņēmuma tas, protams ir izdevīgi, bet vai ir pareizi kārdināt bērnus ar gardajām, bet ļoti neveselīgajām ātrajām uzkodām? Vai tiešām ātro ēstuvju atvēršanai pie skolām vajadzētu būt likumīgai, zinot cik aktuāla problēma mūsdienās ir aptaukošanas un liekais svars bērnu un jauniešu vidū?

Kāpēc šīs iestādes ir tik pieprasītas jauniešu vidū?

No vienas puses, atrās ēdināšanas uzņēmumi jau nespiež jauniešus nākt pie viņiem ieturēt maltītes. Skolās ir ēdnīcas, kur bērni var ieturēt arī veselīgu sabalansētu maltīti ja to vēlas, tomēr liela daļa dod priekšroku hamburgeriem, hotdogiem un citiem neveselīgiem, sliktajiem ogļhidrātiem bagātiem našķiem. Viens no iemesliem, kāpēc bērni un jaunieši daudz labprātāk ēd šādus našķus ir garša credx EU. Nenoliedami, ātrie ēdieni ir garšīgi, taču tas nebūt nav vienīgais un galvenais iemesls. Daudz būtiskāks iemesls nereti ir tas, ka paēst kādā fast food restorānā ir daudz ātrāk. Šie restorāni nodrošina ļoti ātru apkalpošanu un arī porcijas notiesāšanai nav nepieciešams tik ilgs laiks. Skolēniem tas nereti ir svarīgi, jo reti kurš vēlas visu starpbrīdi pavadīt, stāvot rindā skolas kafejnīcā. Vēl viens būtisks faktors ir cena, jo nereti nopirkt kādu burgeru un frī kartupeļus sanāk daudz lētāk, nekā iegādāties pilnvērtīgas pusdienas, kuras satur visas vajadzīgās uzturvielas.

Kāpēc jauniešiem nevajadzētu ēst ātros ēdienus?

Kāda burgera, sendviča, picas vai kebaba notiesāšana par retam patiesībā neko ļaunu bērna organismam arī nenodarītu, bet problēma sākas tad, ja bērns regulāri pusdienas ietur ātrajos restorānos. Jāsaprot, ka ēdiens, ko piedāvā vairums ātrās ēdināšanas iestādes, nav sabalansēts un tas ir pilns ar dažādiem konservantiem, garšas uzlabotājiem un regulatoriem. Šādu ēstuvju apmeklēšana var novest pie daudzu vitamīnu un minerālvielu deficīta jauniešu organismā. Tā rezultātā var rasties dažādas saslimšanas un pavājināties imunitāte. Ātrie ēdieni ir pilni arī ar sliktajiem ogļhidrātiem un taukvielām, kas veicina aptaukošanos un holesterīna līmeņa strauju celšanos. Tieši tāpēc, mūsdienās, arvien jaunāki cilvēki slimo ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām un pat mirst no infarkta vai insulta.

Vai ir adekvāti atvērt šādus restorānus blakus skolām?

Pamatā problēma nav ātro ēstuvju atvēršanā pie skolām, bet gan bērnu neizglītošana attiecībā uz uzturu un nespēja nodrošināt konkurētspējīgu ēdināšanu skolās. Bērniem ir jāstāsta, kāds uzturs viņiem ir vajadzīgs un kā tas ietekmē viņu veselības stāvokli, kā arī jānodrošina iespēju, šādu uzturu saņemt. Ja arī skolā ātri varētu tikt pie gardām, bet veselīgām un lētām pusdienām, vairums jauniešu noteikti mestu līkumu ātrās ēdināšanas iestādēm.

Eiropas atbalsta fonds trūcīgajām personām

Latvijas valstī ir novērojama situācija, ka sabiedrība ir sadalīta pa ekonomiskiem slāņiem. Pastāv izteikti bagātāki cilvēki un pavisam trūcīgi un maznodrošināti iedzīvotāji. Eiropas Atbalsta fonds sadarbībā ar Eiropas Parlamentu ir izveidojis projektu, kura mērķis ir atbalstīt valsts trūcīgākās personas. Likumiski šī atbalsta regula stājās spēkā 2014.gada 12. martā. Projekts aptver atbalsta programmu sākot ar 2014. gada 1.janvāri līdz 2020. gada 31. decembrim бързи кредити. Aprēķinot visas kopējās izmaksas, šis vērienīgais projekts tiek plānots ar budžetu 50 miljonu apmērā. 85% no plānotajiem izdevumiem Latvijas iedzīvotājiem tiek piešķirts no Eiropas Atbalsta fonda, bet atlikušie 15% no valsts piešķirtā finansējuma.

Materiāls atbalsts trūcīgajiem tiek sniegts kā:

1. Nodrošinot ar pārtikā lietojamiem produktiem
2. Maznodrošināto daudzbērnu ģimeņu bērnu materiāla nodrošināšana

Šo materiālo nodrošinājumu un publisko iepirkumu ir uzdots izpildīt Sabiedrības integrācijas fondam un tā pārstāvjiem attiecīgajos reģionos. Nolikumu, cik bieži un cik daudz tiek dalītas attiecīgās pārtikas preces un materiālā palīdzība, nosaka Ministru kabinets. Saņemt Fonda atbalsta projektā sniegto palīdzību ir tiem cilvēkiem un ģimenēm, kuras atbilst noteiktajam valsts trūcīgo ģimeņu vai personas statusam. Palīdzība tiek sniegta arī ārkārtas un krīzes situācijā nonākušajiem cilvēkiem un to ģimenēm.

Pārtikas nodrošināšana

Trūcīgajiem cilvēkiem katru dienu konkrētos norādītajos punktos ir iespēja saņemt gatavu siltu maltīti. Maltītes tiek sagatavotas ar Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzību, lai tā ir kvalitatīva un nekaitīga. Izsniegšanas vietā ir jānodrošina higiēnas prasību ievērošana, ko arī uzrauga PVD pārstāvji. Izdales vietu saraksts tiek papildināts un uzrādīts apskatē PVD mājas lapā, Sabiedrības integrācijas fonda lapā vai Labklājības ministrijas speciāli izveidotajā mājas lapā www.atbalstapakas.lv. Daudzveidībai, katru gadu tiek mainīts paciņu saturs, jo mainās arī galvenie preču piegādātāji. Sākot ar 2016. gada 29. aprīli, par pārtikas paciņu komplektēšanu un un piegādi galvenie rūpēsies akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks” darbinieki. Saistībā ar šo sadarbības partneri, tiek pamainīts arī paciņu saturs, vairāk iekļaujot makaronu un miltu izstrādājumus. Papildus esošajiem produktiem, sarakstā tiek iekļauti arī konservi, olu pulveri un ātri pagatavojamās kartupeļu biezputru pārslas. Maltīšu komplektos ir iekļautas 8 komponentes, kas ir ar augsta produkta marķējuma zīmi – Bordo un Zaļā karotīte. Šīs 8 jaunās preces ir auzu pārslas, pilnpiena pulveris (piens, kas pagatavojams sajaucot ūdeni ar pulveri), kviešu milti, kartupeļu biezeņa pārslas (biezenis, ko var pagatavot, aplejot ar karstu ūdeni), sautētas cūkgaļas un liellopu gaļas konservi, manna putras izstrādājumi, dažādi makaronu izstrādājumi. Tāpat papildus tiek piedāvāta augsti spiesta nerafinēta rapšu eļļa ēdiena pagatavošanai un bioloģiskās lauksaimniecībās audzēti un iegūti griķi.

Materiālā nodrošināšana

1. Bērnu sagatavošana skolai
2. Higiēnas preču nodrošināšana
3. Ikdienas vajadzībām nepieciešamās preces

Skolas uzsākšanai, bērniem ir nepieciešamas gan mācību grāmatas, gan apģērbs. Trūcīgo ģimeņu statusa piešķirtajiem bērniem valsts sniedz šādu atbalstu, nodrošinot veiksmīgas skolas gaitas.

Higiēnas preces trūcīgajām personām tiek sagādātas pārsvarā ar SIA “Sanitex” / SIA “потребителски кредит” uzņēmuma un citu nevalstisko organizāciju atbalstu. Preču kvalitāte ir paaugstināta, sākot ar katru gadu. 2015. gadā tika pieņemts lēmums izsniegt saimniecības un higiēnas preces, kas ir videi draudzīgas – tās būs preces ar Eiropas Savienības ekomarķējumu. Ekoprodukti ir no no bioloģiskām lauksaimniecībām, kas ir veselīgāki; ķīmiskajiem saimniecības līdzekļiem ir jābūt maksimāli ekoloģiskiem, lai nenodarītu kaitējumus cilvēka veselībai. Ārkārtas krīzes situācijās nonākušiem cilvēkiem (ugunsgrēkos izpostītu dzīvesvietu gadījumos, nelaimes gadījumos cietušajiem, vai jebkādās citās krīzes situācijās) , tiek piešķirtas pirmās nepieciešamības higiēnas un saimniecības preces.

Sociālā rehabilitācija bērniem

Bērni ir jūtīga sabiedrības daļa, tāpēc par viņiem ir īpaši jārūpējas. Bērni ir mūsu un visas sabiedrības nākotne. Katrā ģimenē ir jābūt veseliem, smaidīgiem un laimīgiem bērniem. Tomēr dzīvē gadās dažādas problēmas un kaites, kas liedz iespēju uz pilnvērtīgu dzīvi. Šajos gadījumos ar valsts vai nevalstisku organizāciju līdzdalību, nepieciešams saņemt atbalstu. Sociālās rehabilitācijas centri, izveidotie projekti un atbalsta grupas palīdz nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem jebkurā vecuma grupā, tai skaitā bērniem.

Bērniem nepieciešama speciāla palīdzība, ja:

  • tie ir cietuši no vardarbības ģimenē vai sabiedrībā
  • tiem ir invaliditātes disfunkcija vai psiholoģiskas traumas
  • tie ir no maznodrošinātām trūcīgām ģimenēm
  • tie ir atkarīgi no psihoaktīvām vielām

Vardarbība

Bērnam, kurš ir cietis vardarbībā, nepieciešama ārstēšana un medicīniska rehabilitācija speciālos centros. Vardarbība pret bērnu var būt raksturojama kā noziedzība un fizisku sāpju darīšana, seksuāla izmantošana, ekspluatācija, aizskarta cieņa.

Ja vardarbība ir notikusi mājās, tad nekādā gadījumā bērns netiks ārstēts mājas apstākļos, bet vests uz īpaši izveidotiem centriem. Bērnam nav jāuzņemas nekādi finansiāli jautājumi, tas likuma kārtībā tie piespriests no pāridarītāja vai valsts sedz maksājumus. Pēc vardarbīgas rīcības ģimenē, bērnam ir jāapmeklē psihologs, lai ar atzinuma izteikšanu var rīkoties attiecīgi pēc likuma:

  • vecāku tiesību atņemšana
  • aizbildņa tiesību atņemšana
  • audžuģimenes pieprasījums
  • bāriņtiesas pieprasījums

Ja vardarbīgajā darbībā nav iesaistīts neviens bērna ģimenes loceklis, viņš drīkst piedalīties sociālajā aprūpē un ārstēšana var notikt mājas apstākļos.

Īpašu vajadzību nodrošināšana bērniem ar invaliditāti

Valstij ir jāpiedalās atbalsta programmā bērniem ar īpašajām vajadzībām. Jānodrošina rehabilitācijas kursi, psihologa atbalsts un dzīves kvalitātes nodrošināšana. Sociālās rehabilitācijas galvenie mērķi ir integrēt šādus bērnus kopā ar citiem, sniedzot viņiem tādas pašas izglītības iespējas kā citiem. Katrs bērns ir jāapzina individuāli, jo funkciju traucējumi vai psihiskie trūkumi ir dažādi. Rehabilitācijas laikā ir jānodrošina veselīga, pieejama dzīves vide un bērna interešu attīstīšana. Disfunkcijas gadījumā jāpiesaista fizioterapeits, lai nodrošinātu funkciju atgūšanu vai samazinātu invaliditātes progresēšanu. Bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, aprūpē speciālisti un dzīves vidē tiek ierīkoti palīglīdzekļi, kā, piemēram, papildus turētāji un rokturi tualetēs, uzbraucamie celiņi bērniem ratiņkrēslos, paplašinātu gaiteņu izbūve, lai viegli pārvietoties ratiņkrēslos.

Bērni ar atkarībām

Atkarības var būt dažādas, no tām kaitīgākās ir uzskatāmas narkotikas un alkohols. Bērni, kuri ir saskārušies ar šādām problēmām un netiek galā paša spēkiem, tiek ārstēti ar speciālistu palīdzību. Ar psihologa palīdzību tiek noskaidrots, kas varētu būt par iemesliem šādu atkarību uzsākšanai. Dažreiz vainīga ir dzīves vide – ģimenē esoši alkoholiķi, draugi, kas lieto narkotikas un citi iemesli. Rehabilitācijas programmas ietvaros šādi bērni tiek ārstēti ārpus viņu ierastās vides. Kā vienu no lielākajiem narkoloģiskajiem centriem var minēt Straupes narkoloģiskās slimnīcas rehabilitācijas centru “Saulrīti”.

Trūcīgu ģimeņu statuss

Bērni, kuri dzīvo trūcīgās un maznodrošinātās ģimenēs tiek finansiāli atbalstīti no valsts puses. Valsts piešķir brīvpusdienas solās, nodrošina ar pārtiku un apģērbu mājas vidē. Tajā pašā laikā cenšas tos integrēt sabiedrībā kā tikpat pilnvērtīgas personas. Maznodrošinātie bērni mēdz ciest no cieņas aizskaršanas vai izsmiešanas no nodrošinātu ģimeņu bērniem. Šādi vardarbīgi aizskarti bērni cieš no pārliecības trūkuma, nevēlas doties sabiedrībā un, iespējams, pat baidās no citiem. Sociālā rehabilitācijas palīdzība nepieciešama, lai integrētu trūcīgo ģimeņu bērnus skolas gaitās, nodrošinot ar mācību materiālu. Bieži vien tieši trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērni nonāk pie problēmām ar atkarībām.

Sabiedrības integrācijas fonds

Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) izveidoja 2001. gada 5. jūlijā un oficiāli sāka darboties 1.septembrī. Tas ir izveidots, lai atbalstītu un īstenotu projektus, sabiedrības integrēšanai. Projektos tiek iesaistīti visi Latvijas iedzīvotāji, neskatoties uz tautību (latvieši vai mazākumtautības) un pašidentifikāciju. Pašu fondu pārrauga ministru prezidents, taču visus lēmumus Fonda ietvaros pieņem padome.

Fonda mērķis un uzdevumi

Pats galvenais Fonda mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju, piedaloties dažādos pasākumos. Projekti ir domāti visai sabiedrībai kopumā, gan atsevišķi jauniešiem, bērniem, senioriem, latviešiem citās valstīs, sabiedrības grupām, kurām ir veselības problēmas, vai cita veida īpaši izdalāmi cilvēki. Ļoti daudz tiek domāts tieši par senioriem, sadarbojoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, tiek veidoti projekti veselības uzlabošanai, informāciju tehnoloģiju apguvei un citām dzīves nepieciešamām jomām. Pasākumi ir jāpublisko visās iespējamās vietās, lai visiem būtu pieeja uzzināt par jauniem pasākumiem. Sabiedrība var paši izlemt kādus pasākumus rīkot, tad iesnieguma veidā jāsūta uz Fondu. Padome izskata un pieņem lēmumu finansiāli atbalstīt vai neatbalstīt kādu projektu. Padomes sastāvā ir pārstāvji no katra novada un Rīgas plānošanas reģiona, kā arī ministri, kas atbild par savu darbības sfēru: ārlietu, izglītības un zinātnes, kultūras, labklājības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un tieslietu ministrs. Svarīga ir nevalstisko organizāciju dalība Fonda lietās. Katra nevalstiskā organizācija (kopā seši pārstāvji) ir tiesīga piedalīties svarīgu lēmumu un budžeta plānošanā trīs gadus.

Fondam ir speciāli izveidota mājaslapa www.sig.gov.lv, kur publiskot atskaites par izdarīto, kādi projekti ir pieņemti un cik liels finansējums piešķirts. Visam ir jābūt pieejamam sabiedrībai. Gada beigās internetā tiek ievietota gada atskaite, par padarīto un valsts piešķirtais gada budžeta daudzums.

Sabiedrības integrācijas fondā ir savs sekretariāts, kas pārrauga un īsteno mērķus un Fonda galvenās funkcijas. Šādas ir 8 nodaļas: projektu konkursus nodaļā, struktūrfondu uzraudzības nodaļā, programmu uzraudzības nodaļā, finanšu kontroles nodaļā, projektu nodaļā, atbalsta nodaļā, finanšu un budžeta vadības nodaļā un iekšējā audita nodaļā. Katrai nodaļai ir savs uzdevums, ko tās izpilda dienu no dienas. Lai Fonds darbotos tiesīgi un godīgi, tajā strādā sfēras profesionāļi, piemēram, juristi, finanšu speciālisti, datortehniķi, starptautisko attiecību speciālisti, grāmatveži un daudz citas svarīgas personas. Personāls pārskata projektus, slēdz līgumus, pārvalda un aprēķina finanšu lietas gan projektiem, gan Fonda darbībai. Juristi ir īpaši nepieciešami, jo Fondā ir oficiāla darbība un viss tiek plānots tikai ar līgumu slēgšanu un balstoties uz likumiem.

Pašlaik ir pieņemti un izpildīti (vai vismaz sākti pildīt) 11 projekti. Tie ir starptautiski, gan valsts mēroga. Projekti tiek veidoti ilgtermiņā, uz vairākiem gadiem, tāpēc var teikt, ka līgums ir noslēgts, taču vēl joprojām notiek tā izpilde. Starptautiskā mērogā integrācija notiek, piemēram, Latvijas un Šveices starpā, Latvijas un Norvēģijas sadarbība. 2016.gadā ir plānots atbalstīt 4 svarīgus projektus, kas plāno nodrošināt latviešu valodas apguvi Latvijā dzīvojošo mazākumtautības iedzīvotāju vidū, saglabāt saikni ar emigrējušajiem latviešiem, veicināt sabiedrības iesaistīšanu politiskajos jautājumos, stiprināt vēlmi piedalīties diskusijās un vēlēšanās.

Finansējumu SIF visbiežāk iegūst no Valsts budžeta, ko ir tiesīgs piešķirt ministru prezidents. Valsts piešķir gada budžetu, kas ir vienlīdz ekonomiski jāizmanto, lai varētu atbalstīt arvien jaunas idejas. Integrāciju finansēšanā projektus atbalsta arī attiecīgās pašvaldības, piešķirot līdzekļus viņu rajona iedzīvotāju integrēšanai. Juridiskas un fiziskas personas var piešķirt dāvinājumus un ziedojumus, ja kādu projektu vēlas īpaši atbalstīt. Ja projekt ir starptautiskā līmenī, tad Fondam ir iespēja finansējumu iegūt no Eiropas Savienības valdes.

Rehabilitācijas programma senioriem

Vecāka gada gājuma cilvēkiem īpaša uzmanība ir jāpievērš savai veselībai. Organisms gadu laikā ir novārdzināts, tāpēc īsa rehabilitācijas programma un veselīgs dzīvesveids sniegs jaunu sparu. Īpaši senioriem ir izveidotas programmas, kas veicina veselīgu un aktīvu novecošanu. Labs šādas prakses piemērs ir kūrorta Rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri”, kas, sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, sniedz pensionētajiem jūrmalniekiem bezmaksas rehabilitācijas pakalpojumus. Rehabilitāciju centru sniegtās atlabšanas programmas ir paredzētas gan grupām, gan individuālai ārstēšanai.

Jebkura rehabilitācija ir medicīniska procedūra, tāpēc ir nepieciešama ārsta izziņa, par kādu veselības kaiti vai problēmu un lietām, ko kategoriski nedrīkst veikt. Aprūpe ir vajadzīga īslaicīgi vai patstāvīgi – to arī nosaka ārstējošais ārsts. Atveseļoties visbiežāk dodas seniori, ar muguras problēmām, locītavu kaitēm, pēc insulta un ar sirds darbību saistītu problēmu ārstēšanai. Dažkārt pat tikai stresa novēršanai ir nepieciešams rehabilitācijas dziednieciskais spēks, jo veci cilvēki mēdz sirgt ar dzīves depresiju, jo paliek arvien nevarīgāki un zaudē atmiņu. Veselība ir cilvēku pašu rokās: ir jābūt aktīviem un jāpiedalās visās nodarbībās pēc speciālistu dotajām norādēm.

Veciem cilvēkiem veselības uzlabošanā nepieciešams:

1. Fiziskās aktivitātes
Rehabilitācijas ietvaros, veciem cilvēkiem treneru palīdzībā ir iespēja nodarboties ar kādu sporta veidu vai vienkārši izvingrināt ķermeni. Treneri ieteiks labākās kustības un būs blakus, lai atbalstītu. Kardiotreniņi rehabilitācijas centros notiek uz trenežieriem, kur tiek stingri novērots pulss un asinsspiediens, katra cilvēka spēju robežās. Slodzei jābūt dozētai, ar pauzēm. Ļoti populāra vecu cilvēku vidū ir nūjošana. Tā arī notiek instruktora pavadījumā.

2. Baseina vingrošana
Tiem, kam nūjošana un kardiotreniņi liekas pārāk smagi, ir iespēja doties uz baseina nodarbībām. Baseina vingrošana notiek ar papildlīdzekļiem, nūdeļu un bumbu izmantošanu. Ūdenim ir maģiska iedarbība, tas uzlabo ādas stāvokli, palīdz cīņā pret sāpošu muguru un augstu asinsspiedienu.

3. Masāžas, fizioterapija
Fizioterapeita konsultācijā tiek noskaidrots, kādas vietas tieši ir jāvingrina vairāk. Asins cirkulēšanai pa visu ķermeni, nepieciešamas masāžas speciālistu pavadībā. Ņemot vērā, ka klienti ir vecāka paaudze, masāžas nav spēcīgas un nenodara sāpes (protams, ja pati kaite neizraisa sāpes). Tās ir relaksējošas, mierīgas, aromātiskas.

4. Uztura speciālista, ergoterapeita un psihologa apmeklējumi
Bieži vien, savu veselības stāvokļa problēmu nomākti, veci cilvēki vēlas izrunāties, saprast visu, kas notiek un, ko vajadzētu darīt. Nospiestās problēmas tiek izrunātas psihologa klātbūtnē, kopīgi nonākot pie gala secinājuma. Ergoterapeita palīdzība ir nepieciešama smagu traumu pārciešanas gadījumā, kādu ikdienas prasmju atgūšanā, progresējošas invaliditātes aizturēšanā. Tie māca piedalīties ikdienas dzīvē, ja veselības problēma ir paralizējusi kādu locekli. Ņemot vērā, cik bieži veci cilvēki saskaras ar kuņģa un gremošanas sistēmas problēmām, uztura speciālists var ieteikt veselīgus un sātīgus produktus, kas uzlabotu gremošanas sistēmas funkcijas. Tās ir sava veida diētas, kur nebūt nav jābadojas, bet gan jāiekļauj savā uztura ēdienkartē jauni produkti, vai, pretēji, jāatsakās no pāris lietām. Svaigi un dabīgi produkti un zāļu tējas, ir veselīgas un vajadzīgas jebkādā vecumā.

Rehabilitācijas centri ir izveidoti tā, lai visas paredzētās procedūras ir vienā vietā un nakšņošana notiek turpat paredzētajos numuriņos. Centru teritorijās ir plaši pastaigu parki un soliņi nogurušām kājām. Arvien mēdz piedomāt par cilvēkiem, ar īpašām vajadzībām, piemēram, liftu ierīkošana ir nepieciešama visos centros cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vai vienkārši nogurdinātiem no pastaigām. Ēkas piemēro cilvēkiem ar redzes traucējumiem un invalīdu ratiņkrēsliem.

Sociālā integrācija cilvēkiem ar invaliditāti

Labklājības ministrijas izveidotā Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) un tās biedri atbalsta un palīdz nodrošināt dažādu cilvēku integrāciju mūsdienu sabiedrībā. Nav noslēpums, ka cilvēki ar invaliditāti ir savā ziņā atstumti no sabiedrības, jo dažas funkcijas nespēj veikt tikpat labi kā citi. Taču tā tam nevajadzētu būt – visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgi jāspēj piedalīties sabiedrības darbībās. Šī aģentūra domā ne tikai par cilvēkiem ar funkciju traucējumiem, bet arī par mazāko minoritāšu iesaistīšanu latviešu vidū, izglītības sniegšanu un pārtikas nodrošināšanu trūcīgajiem. Sabiedrības integrēšana ir iespējama pašvaldību vai valsts līmenī.

Invaliditāte pēc likuma ir noteikta kā smagā (1. un 2. grupa) vai mērenā iedalījuma (3.grupa). To nosaka mediķi un sertificēti speciālisti.

Pirmās grupas invaliditāte tiek piešķirta cilvēkiem, kuriem ir ļoti izteikta psihiskā saslimšana, fiziskās spējas ir ļoti ierobežotas un dzīves kvalitāti bez patstāvīgas palīdzības un apkopšanas nav iespējams pašam nodrošināt.

Otrās grupas invaliditāte tiek piešķirta cilvēkiem, kuriem ir izteikts fizisks vai psihisks spēju trūkums un ierobežojums, tomēr, salīdzinot ar pirmo grupu, viņi patstāvīgāk var sevi apkopt un ir vieglāk integrējami sabiedrībā.

Trešās grupas invaliditāte tiek piešķirta cilvēkiem, kuriem ir vidēji izteikta disfunkcija vai psihiski traucējumi. Darba spējas ir ierobežotas, taču ar nepieciešamiem palīglīdzekļiem to var nodrošināt.

Likums nosaka, ka bērniem, kas vēl nav sasnieguši 16 gadu vecumu, nosakot invaliditāti, to neiedala nevienā no augšā minētajām grupām.

Pasākumu kopums, kurus veic SIVA personāls sauc par sociālo rehabilitāciju. Darbineki palīdz cilvēkiem ar invaliditāti sadzīvot mūsdienu pasaulē, apmāca tos prasmēs, kuras ir vitāli nepieciešamas, bet dažādu apstākļu dēl zudušas (redzes, kustību, runas un citu spēju zaudēšana). Aģentūra palīdz šiem cilvēkiem integrēties darba jomā, palīdz atrast uzņēmumus, kur var strādāt cilvēki ar dažādām disfunkcijām. Cilvēkiem, kuriem ir pazudusi kāda svarīga funkcija, nereti nepieciešams ari profesionāls psihologa atbalsts, lai pieņemtu savu trūkumu un iegūtu motivāciju turpināt pilnvērtīgi dzīvot. Cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts un pašapziņas celšana pēc smagiem nelaimes gadījumiem.

Arvien vairāk valsts un privātajās skolās tiek domāts par bērniem ar invaliditāti. Vienalga, vai tie ir bērni ar fiziskiem vai garīgiem trūkumiem, visiem ir iespēja socializēties un apgūt mācību vielu. Skolas tiek aprīkotas tā, lai būtu vieglāk pārvietoties ratiņkrēslos, tiek ierīkoti lifti. Kāpnēm papildus blakus tiek veidoti uzbraucamie celiņi, visur tiek pieliktas margas, kur pieturēties. Mācību personāls iet speciālus kursus, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir funkciju traucējumi. Tāpat tiek veidotas sarunas starp vecākiem un bērniem bez jebkādiem garīgiem vai funkcionāliem trūkumiem. Svarīgi ir ne tikai saņemt atbalstu no personāla, bet arī no klasesbiedriem un citiem skolas bērniem.

Ļoti liela nozīme cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem ir fizioterapeita un mediķu apmeklējumam. Regulāri vingrinot muskuļus un veicot dažādus uzdevumus, ir iespēja uzlabot veselības stāvokli. Fizisko spēju trūkumi var būt dažādi, tie var būt iedzimtas slimības vai dzīves laikā iegūto traumu rezultāts. Smagos gadījumos fizioterapeita un citu mediķu ārstēšana nevar novērst invaliditāti, taču var samazināt tās progresēšanu.

SIVA lielu uzmanību pievērš invalīdu integrēšanai darba vietās. Aģentūra sniedz iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt papildus zināšanas, lai pilnvērtīgi varētu strādāt. Ņemot vērā funkciju trūkumus, var piemērot kādu atbilstošu profesiju, lai cilvēks var pats sevi nodrošināt un justies pilnvērtīgāk. SIVA lielu atbalstu gūst no Nodarbinātības aģentūras, kas palīdz atrast piemērotus apmācības kursus un darba vietas.

Diskriminācija un cilvēku integrācija sabiedrībā

Diskriminācija ir noraidošs izturēšanās veids pret kādu personu vai personu grupu. Cilvēki mēdz diskriminēt citus dažādu iemeslu dēļ: dzimuma, rases, invaliditātes, mantiskā stāvokļa, etniskās piederības, seksuālās orientācijas, ticību kādai reliģijai vai politisko atbalstu konkrētam jautājumam un citu iemeslu dēļ. Dažreiz pat iemesls nav skaidri zināms, bet attieksme ir noraidoša. Ar diskrimināciju cenšas cīnīties daudzas valstiskas un nevalstiskas organizācijas, tiek veidoti dažādi integrācijas pasākumi.

Diskrimināciju var izdalīt dažādos veidos:

  • Tiešā diskriminācija skaidri un gaiši pasaka, kāpēc dažas personas ir labākas par citām (50% atlaide tikai tiem, kas māk angļu valodu; cilvēkiem ar neatbilstošu seksuālo orientāciju, ieeja aizliegta un citi)
  • Netiešā diskriminācija nosaka konkrētas vajadzības, kas ir nepieciešamas, bet netieši izslēdz daudzus citus cilvēkus (Armijā drīkst pieteikties fiziski sagatavotas personas, kas nav īsākas par 1,80 m – šāds teikums nosaka obligātās prasības cilvēkiem, jo tas ir nepieciešams šai profesijai, taču netieši diskriminē vecus cilvēkus, jo tiem nebūs fiziskā sagatavotība, kā arī atsevišķas tautas cilvēkus, kuru vidējais augums nesasniedz, piemēram, 1,60 metrus)
  • Tieša konkrēta personas aizskaršana, kas var izraisīt otrā cilvēkā bailes, pazemojuma sajūtu un cieņas aizskaršana. Cilvēks ļaunprātīgi aizskar citu, diskriminējot to iedzīvoties apkārtējā vidē (afroamerikānim atšķirīgās ādas krāsas dēļ tiek likti uz galda banāni vai tiek skandināti teksti, lai brauc atpakaļ uz Āfriku)
  • Grupu diskriminācija (Multiplā diskriminācija), kas diskriminē veselu iedzīvotāju grupu, kuriem ir kopīga vismaz viena iezīme no iepriekš minētajiem iemesliem (dzimums, vecums un citi). (Darbā tiek aicināti pirmspensijas vecuma vīrieši – diskriminē gan visas sievietes, gan pensijas vecuma sasniegušus cilvēkus)

Ar diskrimināciju saistītiem jautājumiem un cilvēku integrēšanu sabiedrībā Latvijā svarīgākā valsts iestāde ir Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC). Šis centrs veic daudzus integrācijas pasākumus, projektus, veido sabiedrības informēšanas seminārus un konferences, aizstāv un piedāvā palīdzību diskriminētajiem cilvēkiem.

Šobrīd lielākā problēma Latvijā ir emigrantu uzņemšana un integrēšana. Diskusija par šo jautājumu ir kā koks ar diviem galiem – ir cilvēki, kas to atbalsta, bet ir arī kritizētāji un noraidītāji. Taču LCC dara savus pienākumus, neskatoties uz kritiku – viņu mērķis ir palīdzēt visiem cilvēkiem integrēties sabiedrībā. Tika veikti mācību cikli, lai izglītotu pedagogus tālākai rīcībai. Pedagogiem ir jābūt ekspertiem savās mācību metodēs saistībā ar emigrantiem.

Ļoti noraidoši Latvijā mēdz izturēties pret mazākumtautību romiem jeb čigāniem. Viņiem ir sava valoda un kultūra, taču tas nevar būt par iemeslu, lai diskriminētu gan izglītības, gan darba vidē. Jau no seniem laikiem par čigāniem ir izveidojušies dažādi stereotipi un iedzīvotāji izvairās nokļūt kontaktā ar viņiem un iepazīt kultūru (informācija iegūta no aptaujāto cilvēku viedokļu apkopojuma). Pret šo mazākumtautību tiek vērsta nevienlīdzība un rasistiska vardarbība, tāpēc, lai to mazinātu, nepieciešams integrēt sabiedrībā. Latvijā 8. aprīlī atzīmē Starptautisko romu dienu, ar mērķi popularizēt un informēt cilvēkus par viņu kultūru.

Arvien lielāki pūliņi tiek pielietoti, lai izslēgtu jebkādu diskrimināciju darba vietās. Taču jāatzīst, ka daudzi darbi ir domāti spēcīgi izturīgākiem vīriešiem vai smalkām dāmām. Bet tas nevar būt par iemeslu uzreiz atteikt darbiniekam, tikai tāpēc, ka viņš neatbilst vispār pieņemtajiem stereotipam par konkrētās profesijas pārstāvi. Cilvēki ir ar dažādiem mērķiem un atšķirīgām vēlmēm apgūt kādu profesiju. Dažreiz lielākais diskriminācijas veids ir valodas nezināšana, taču arī šī barjera ir pārkāpjama vismotivētākajam darbiniekam. Cilvēkiem ar invaliditāti ir ļoti daudz ierobežojumi strādāt dažādās daba vietās, tāpēc arī šo diskrimināciju cenšas arvien samazināt.