Sociālā integrācija cilvēkiem ar invaliditāti

Labklājības ministrijas izveidotā Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) un tās biedri atbalsta un palīdz nodrošināt dažādu cilvēku integrāciju mūsdienu sabiedrībā. Nav noslēpums, ka cilvēki ar invaliditāti ir savā ziņā atstumti no sabiedrības, jo dažas funkcijas nespēj veikt tikpat labi kā citi. Taču tā tam nevajadzētu būt – visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgi jāspēj piedalīties sabiedrības darbībās. Šī aģentūra domā ne tikai par cilvēkiem ar funkciju traucējumiem, bet arī par mazāko minoritāšu iesaistīšanu latviešu vidū, izglītības sniegšanu un pārtikas nodrošināšanu trūcīgajiem. Sabiedrības integrēšana ir iespējama pašvaldību vai valsts līmenī.

Invaliditāte pēc likuma ir noteikta kā smagā (1. un 2. grupa) vai mērenā iedalījuma (3.grupa). To nosaka mediķi un sertificēti speciālisti.

Pirmās grupas invaliditāte tiek piešķirta cilvēkiem, kuriem ir ļoti izteikta psihiskā saslimšana, fiziskās spējas ir ļoti ierobežotas un dzīves kvalitāti bez patstāvīgas palīdzības un apkopšanas nav iespējams pašam nodrošināt.

Otrās grupas invaliditāte tiek piešķirta cilvēkiem, kuriem ir izteikts fizisks vai psihisks spēju trūkums un ierobežojums, tomēr, salīdzinot ar pirmo grupu, viņi patstāvīgāk var sevi apkopt un ir vieglāk integrējami sabiedrībā.

Trešās grupas invaliditāte tiek piešķirta cilvēkiem, kuriem ir vidēji izteikta disfunkcija vai psihiski traucējumi. Darba spējas ir ierobežotas, taču ar nepieciešamiem palīglīdzekļiem to var nodrošināt.

Likums nosaka, ka bērniem, kas vēl nav sasnieguši 16 gadu vecumu, nosakot invaliditāti, to neiedala nevienā no augšā minētajām grupām.

Pasākumu kopums, kurus veic SIVA personāls sauc par sociālo rehabilitāciju. Darbineki palīdz cilvēkiem ar invaliditāti sadzīvot mūsdienu pasaulē, apmāca tos prasmēs, kuras ir vitāli nepieciešamas, bet dažādu apstākļu dēl zudušas (redzes, kustību, runas un citu spēju zaudēšana). Aģentūra palīdz šiem cilvēkiem integrēties darba jomā, palīdz atrast uzņēmumus, kur var strādāt cilvēki ar dažādām disfunkcijām. Cilvēkiem, kuriem ir pazudusi kāda svarīga funkcija, nereti nepieciešams ari profesionāls psihologa atbalsts, lai pieņemtu savu trūkumu un iegūtu motivāciju turpināt pilnvērtīgi dzīvot. Cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts un pašapziņas celšana pēc smagiem nelaimes gadījumiem.

Arvien vairāk valsts un privātajās skolās tiek domāts par bērniem ar invaliditāti. Vienalga, vai tie ir bērni ar fiziskiem vai garīgiem trūkumiem, visiem ir iespēja socializēties un apgūt mācību vielu. Skolas tiek aprīkotas tā, lai būtu vieglāk pārvietoties ratiņkrēslos, tiek ierīkoti lifti. Kāpnēm papildus blakus tiek veidoti uzbraucamie celiņi, visur tiek pieliktas margas, kur pieturēties. Mācību personāls iet speciālus kursus, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir funkciju traucējumi. Tāpat tiek veidotas sarunas starp vecākiem un bērniem bez jebkādiem garīgiem vai funkcionāliem trūkumiem. Svarīgi ir ne tikai saņemt atbalstu no personāla, bet arī no klasesbiedriem un citiem skolas bērniem.

Ļoti liela nozīme cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem ir fizioterapeita un mediķu apmeklējumam. Regulāri vingrinot muskuļus un veicot dažādus uzdevumus, ir iespēja uzlabot veselības stāvokli. Fizisko spēju trūkumi var būt dažādi, tie var būt iedzimtas slimības vai dzīves laikā iegūto traumu rezultāts. Smagos gadījumos fizioterapeita un citu mediķu ārstēšana nevar novērst invaliditāti, taču var samazināt tās progresēšanu.

SIVA lielu uzmanību pievērš invalīdu integrēšanai darba vietās. Aģentūra sniedz iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt papildus zināšanas, lai pilnvērtīgi varētu strādāt. Ņemot vērā funkciju trūkumus, var piemērot kādu atbilstošu profesiju, lai cilvēks var pats sevi nodrošināt un justies pilnvērtīgāk. SIVA lielu atbalstu gūst no Nodarbinātības aģentūras, kas palīdz atrast piemērotus apmācības kursus un darba vietas.